Maskavas vilciena pavadoņi: sadursme bija negaidīta

Palielināt attēlu

Pērn Rīgā notikušajā dzelzceļa katastrofā cietušā vilciena Maskava-Rīga priekšnieks Nikolajs Curkans un pēdējā vagona pavadone Aleksandra Bohana tikai dažas sekundes līdz sadursmei sapratuši, ka tā ir neizbēgama, šodien liecinot Rīgas apgabaltiesā, atzina abi cietušie.

Curkans liecināja, ka pērn 2.februārī Maskavas vilciens Rīgā ieradies atbilstoši grafikam un arī pasažieru izkāpšana notikusi pēc plāna. Plkst.10.35 vilcienam tika atļauts doties uz tehnisko parku. Atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem viņš kā vilciena priekšnieks un pēdējā vagona pavadone atradās vilciena sastāva galā un kontrolēja, kā notiek vilciena kustība uz parku.

"Nekas neliecināja, ka kaut kas var notikt. Viss bija kā parasti. Redzēju, ka nāk Lielvārdes vilciens, bet mēs ar viņu samaināmies vienmēr," šodien tiesā sacīja Bohana. "Tikai kādus 70 līdz 80 metrus līdz sadursmei sapratu, ka ir nepatikšanas, un sāku ar roku meklēt ārkārtas bremzēšanas rokturi. Mēģināju to noraut kādas trīs reizes, taču redzot, kā mums virsū virzās vilciens, biju kā paralizēts. Iespējams, ka ārkārtas bremzēšanas rokturi sekmīgi norāvu tikai sadursmes brīdī vai sekundes divas pirms tās," piebilda vilciena priekšnieks.

"Vai Lielvārdes vilciena mašīnistu telpā bija viens vai vairāki cilvēki, tagad nepateikšu, jo atceros tikai to, ka pēc sadursmes, atverot acis, dzirdēju, kā tur kāds sauca pēc palīdzības," atceroties pagājušā gada 2.februāra notikumus, sacīja Curkans.

Curkans uzskata, ka dzīvs palicis tikai tāpēc, ka Maskavas vilciens ir smagāks un Vācijā ražotie vagoni bijuši izturīgāki.

Curkans, kurš par dzelzceļnieku strādājot jau 27 gadus un visu laiku braukājis tieši ar Maskavas vilcienu, nevarēja izskaidrot, kā Lielvārdes vilciens, nesabojājot sliežu pārmijas, varēja nokļūt uz tā paša ceļa, pa kuru virzījās Maskavas vilciens, kuram bija atļauta kustība uz tehnisko parku un bija sagatavots šim nolūkam nepieciešamais ceļš.

Kā ziņots, Pagājušā gada 2.februārī netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sadūrās elektrovilciens Lielvārde-Rīga un vilciens Maskava-Rīga. Vilcienu sadursmē gāja bojā četri cilvēki, bet vēl 29 personas cieta.

Pēc katastrofas gan toreizējais "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Andris Zorgevics, gan toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) apgalvoja, ka notikušajā vainojams vilciena mašīnists.

Savukārt traģiskās elektrovilciena katastrofas izraisīšanā apsūdzētais mašīnists Sergejs Ribačoks tiesā sevi par vainīgu neatzina. Viņš neatzina arī pieteiktās civilprasības par vairāk nekā 230 000 latu.

Apsūdzība Ribačokam uzrādīta pēc Krimināllikuma 257.panta 2.daļas par dzelzceļa katastrofas izraisīšanu. Apsūdzēto var sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem. Ribačokam kā drošības līdzeklis piemērota uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.